» Informācija par valsti

Informācija par valsti

Reģistrācijas noteikumi

Robežas šķērsošanas noteikumi

Krievijas Federācijas vēstniecība Latvijā

Ģeogrāfiskais stāvoklis: Krievija aizņem lielāko daļu Austrumeiropas un Āzijas ziemeļu daļas. Rietumu-austrumu virzienā tā plešas pār gandrīz pusi no Zemeslodes virsmas – galējos punktus šķir 170 meridiāni.

Attāluma izteiksmē tas ir apmēram 9’000 km no Baltijskaja kosa (Kuršu kāpa) Kaļiņingradas apgabalā (19º38’ a.g.) līdz Ratmanova salām Beringa šaurumā (169º02’ r.g.).
Lidojums starp šiem punktiem aizņem apmēram 10 stundas. Ziemeļu-dienvidu virzienā Krievija aizņem gandrīz ceturtdaļu Zemeslodes jeb stiepjas pāri vairāk kā 40 platuma grādiem no Fligeli zemesraga Rūdolfa salā Franča Jozefa zemē (81º51’ z.p.) līdz 41º10’ z.p., kur Krievija robežojas ar Azerbaidžānu. Pār Krievijas teritoriju iet 9 laika zonas, un tajā ir 10 dažādas dabiskās klimata zonas.
Krievijas Eiropas daļa ir galvenokārt līdzenums ar salīdzinoši zemiem pauguriem, savukārt Sibīrijā reljefs ir dažādāks – zemienes, augstienes, kā arī kalnu masīvi.

Ziemeļos ir tundra ar arktisko klimatu, Kamčatkā ir vulkāni un geizeri, Sibīrijā ir taiga ar mūžīgo sasalumu un milzīgi mežu masīvi. Dienvidos ir saule un silti. Dažās pilsētās acis priecē skaistā un vēsturiskā arhitektūra, citās savukārt ir tikai nomelnojuši rūpnīcu dūmeņi. Krievija ir ārkārtīgi daudzveidīga, ikviena diena piedāvā milzumdaudz iespaidu, un vienā dienā, pat ne mēnesī nav iespējams apskatīt un izjust to ko plašā Krievija spēj piedāvāt. Un tā spēj piedāvāt ļoti daudz.

Platība: 17.07 milj.km2
Iedzīvotāju skaits: 144.53 mlj.
Valsts iekārta: prezidentāla federatīva republika
Galvaspilsēta: Maskava (9 mlj.)

Lielākās pilsētas: Sanktpēterburga, Novosibirska, Ņižņijnovgoroda, Jekaterinburga, Samara, Kazaņa, Ufa, Čeļabinska, Perma, Volgograda

Oficiālā valoda: krievu
Reliģija: Krievu pareizticīgie, islāms, citas

Klimats: Tā kā Krievija ir lielākā valsts pasaulē, tās klimats ir ļoti daudzveidīgs. Klimata tips galvenokārt ir mēreni kontinentālais ar krasām temperatūras svārstībām pa gadalaikiem. Krievijā ir aukstākā apdzīvotā vieta uz Zemes – Verhojanska. Valsts ziemeļu daļā un Sibīrijā ir tundra un taiga, kur pārsvarā valda arktiskais klimats un ir bargas ziemas. Savukārt Melnās jūras piekrastē ir subtropu klimats. Valsts dienvidu daļā ir meža stepju zona, kam seko melnzemes stepju zona.

Laika starpība: + 1h (Maskava), +2h (Samara), +3h (Perma, Jekaterinburga, Ufa), +5h (Irkutska), +8h (Vladivostoka).

Spriegums tīklā: 220 V, 50 Hz
Naudas vienība: Krievijas rublis

Kredītkartes: Tikai lielākajās pilsētās supermārketos un dažās viesnīcās iespējams norēķināties ar kredītkartēm (VISA, EC/MC) un ceļojumu čekiem. Savukārt mazākās pilsētās ieteicams vest līdzi pietiekamus skaidras naudas uzkrājumus. Vairākas bankas strādā līdz pat 21:00, tajā pašā laikā valūtas maiņas punkti mēdz strādāt visu diennakti.

Izmaksas: Ja ceļotājs ir ļoti taupīgs, izvairās no ceļošanas ar lidmašīnu vai taksometru, tālsarunām, kā arī meklē lētāko naktsmītni, tad var mēģināt iekļaut dienas tēriņus 30 USD robežās. Ja nakšņo komfortablās viesnīcās, ietur maltītes vidēja līmeņa ēstuvēs 2 – 3 reizes dienā, tad ir jārēķinās ar kādiem 80-90 USD dienā. Savukārt, ja ir vēlme uzdzīvot lepnākajos Maskavas restorānos un gulēt elegantākajos hoteļos, izmaksas vienā dienā sastāda simtiem dolāru. Līdzīgi kā citās jomās, arī finansiālo izdevumu ziņā Krievijā ir ļoti lieli kontrasti – no ārkārtīgas greznības līdz lielai nabadzībai. Ārzemniekam, arī no Latvijas iebraukušajiem tūristiem jārēķinās, ka no “svešajiem” parasti cenšas izspiest, izkrāpt pēc iespējas vairāk dolāru, līdz ar to jārēķinās ar augstākām cenām kā vietējiem.

Muita: Visiem ieceļotājiem ir nepieciešamas vīzas. Papildus ir vēl nepieciešams ielūgums, uz kura pamata tiek izsniegta vīza. Ierodoties Krievijā ir jāreģistrē vīza. Ja tas ir biznesa ceļojums, tad tas ir jāveic tai kompānijai, kas ir izdevusi uzaicinājumu, vai arī privātās vīzas gadījumā to dara tā persona, kas ir izdevusi ielūgumu.

Lai saņemtu vīzu ir nepieciešami šādi dokumenti:
- aizpildīta veidlapa. To var izdarīt vai nu tūrisma firmā, kas organizē ceļojumu, vai nodarbojas ar vīzu jautājumiem, to var dabūt konsulātā, vai arī lejupielādēt no www.ruscon.org. Šeit ir jānorāda iebraukšanas un izbraukšanas laiki,
- derīga pase, kā arī būtisko pasu lappušu kopijas,
- 3 fotogrāfijas (4x4.5 cm),
- kvīts par maksājumu vīzas izdošanai,
- ielūgums no organizācijas (biznesa vīzām) vai personas (privātām vīzām).

Var ievest preces, kas nav paredzētas pārdošanai. Iebraucot valstī ir jādeklarē dārgi juvelierizstrādājumi, nav ierobežojumi skaidras naudas ievešanai, savukārt izvedot ir jādeklarē summas, ja tās pārsniedz 10’000 USD – šajā gadījumā ir nepieciešama speciāla bankas atļauja. Nedrīkst izvest ārpus valsts ikonas, oriģināldarbiem ir jābūt čekam no antikvariāta, ko ir sertificējusi Krievijas Kultūras ministrija.

Aizliegts izvest vairāk kā vienu paciņu viena veida medikamentu, vairāk kā 5 kg zivju un vēžveidīgo. Nedrīkst būt vairāk par 280 gramiem melnā kaviāra uz vienu personu. Izvedot zelta un platīna izstrādājumus, nedrīkst būt vairāk par 5 vienībām un kopējais svars nedrīkst pārsniegt 130gramus (sudrabam 120 g). Automašīnas bākā nedrīkst būt vairāk par 20 litriem degvielas. Monētām, kas satur cēlmetālus, ir nepieciešama Centrālās bankas atļauja, un izvestajam nacionālās valūtas daudzumam ir jābūt “saprātīgi mazam”.

Veselība: ir jāpiesargājas no difterijas, hepatīta, trakumsērgas, tīfa.

Drošība: Tūristiem tiek stingri piekodināts neapmeklēt Čečeniju un Dagestānu, kā arī kaimiņu reģionu Ingušiju, kur ir militārs konflikts, notiek regulāras ārzemnieku nolaupīšanas, augsts vardarbības līmenis un sevišķi slikta kriminogēnā situācija.

Transports: Papildus iebraucējiem ieteicams ņemt vērā arī dažas citas īpatnības. Tā kā taksometru šoferi mēdz prasīt nesamērīgi augstas cenas no ārzemniekiem, tad, iebraucot caur lidostu, vēlams noorganizēt kādu sagaidītāju. Viens no ērtākajiem pārvietošanās veidiem ir vilciens, īpaši Transsibīrijas maģistrāle, kas vijas cauri visai valstij līdz pat Vladivostokai (ceļojums no Maskavas ilgst vismaz 9 dienas).

Ja esat nolēmuši pārvietoties ar auto, tad labāk sarunāt kādu vietējo braucēju un mašīnu, kurai ir Krievijas reģistrācijas numurs. Ceļu policija mēdz sevišķi skrupulozi pieiet mašīnām ar ārvalstu numuriem un to vadītājiem. Saķeršanās ar ceļu policiju var būt ļoti piņķerīga, vietējie parasti “atpērkas” uz vietas. Ir zināms, ka Krievijas ceļu policija mēdz arī konfiscēt automobiļus, kas pēc tam mistiski pazūd. Jāņem vērā arī, ka daudzviet ceļi ir gadiem nelaboti, un pavasarī dubļu laikā bieži pat pilnīgi neizbraucami.

Nacionālā virtuve: Krievu virtuve ir bagātīga, un Latvijas iedzīvotājam pat diezgan pazīstama. Borščs un pelmeņi ir slavenākie krievu ēdieni. Vēl ir pankūkas jeb bliņas, putras, dažādi pagatavotas zivis, krupeņiks – griķu biezputra, zapekanka – sacepums. Saldajā krievu virtuve piedāvā ķīseli, vareņikus, pīrādziņus. No uzdzertajiem vispazīstamākā neapšaubāmi ir minama vodka. Tad vēl ir alus, kvass, medovuha (medus dzēriens).

Izmitināšanas iespējas: Galvenajās pilsētās – Maskavā un Sanktpēterburgā – var sameklēt visu līmeņu un zvaigznīšu naktsmītnes, tai skaitā pasaulslaveno viesnīcu ķēžu viesnīcas. Savukārt reģionos parasti ir pieejama vismaz viena vai divas 3-zvaigžņu viesnīcas (reizēm arī četrzvaigžņu). Mazākās pilsētās nav īpaši daudz viesnīcu vai citu naktsmītņu. Viesnīcu numuri ievērojami atšķiras gan komforta, gan cenu ziņā – iepriekš ir ļoti grūti pateikt, kas slēpjas aiz it kā 2 vai 3-zvaigžņu viesnīcas izkārtnes.

Vēsture: Pirmās cilvēku liecības Krievijas teritorija ir jau no Paleolīta perioda. Krievijas teritorijā valdīja un savstarpējos rēķinu kārtoja neskaitāmas ciltis. 9. gs. radās Kijevas Krievzeme, kas atradās tagadējās Ukrainas teritorijā. 988.-989. gadā Vladimirs I par valsts reliģiju noteica kristietību, viņš pieņēma toreiz grieķu pareizticību. Tā rezultātā pastiprinājās Bizantijas kultūras ietekme. 1147. gadā aprādās pirmās dokumentārās liecības par Maskavas pilsētu. No 1237. līdz 1241. gadam Krievijas teritorijā karoja un pakļāvu mongoļu-tatāru karaspēks Batu hana vadībā, kas pakļāva valsts iedzīvotājus. 1380. gadā Dmitrijs Donskojs Kuļikovas kaujā uzvarēja mongoļu karspēku, kam sekoja atkārtota Mongoļu invāzija, kuras rezultātā tika nodedzināta Maskavas pilsēta.

Tālākā vēstures attīstības gaitā notika pakāpeniska Krievijas valsts integrācija - aizvien vairāk kņazistes tika pakļautas Maskavas valstij, līdz 1547. gadā 17. gadu vecumā Ivans IV (Ivans Bargais) tika kronēts par pirmo visas Krievijas caru. Viņš pakļāva tatāru pārvaldītās Kazaņas un Astrahaņas provinces, kā arī Volgas vidusdaļu un lejteci. Tika radīta milzīga valsts, kas kalpoja par pamatu Sibīrijas kolonizācijai. To vadīja kazaku vadonis Jermaks. 1605. gadā iesākās krīze, kuras laikā Polijas karaspēks iegāja Krievijā, tiekot līdz pat Maskavai. !612. gadā poļi tika padzīti, un augstmaņu veidotā Zemes Padome par caru ievēlēja Mihailu Romanovu. Tā aizsākās Romanovu dinastija, kas valdīja Krievijā līdz pat 1917. gadam.

No 1682. līdz 1725. gadam valdīja Pēteris I, kas centās reformēt impērijas pārvaldi, kā arī veica citas reformas, lai pietuvinātu Krieviju pārējās Eiropas standartiem, un veicinātu valsts attīstību. Pēteris I ieviesa un centās realizēt “loga ciršana uz Eiropu”. Ziemeļu kara laikā (1700-1721), tika iekarota Baltijas jūras austrumu piekraste, un 1703. gadā tika dibināta Sanktpēterburga, uz kurieni tika pārcelta valsts galvaspilsēta. 18. gadsimtā Krievija karoja ar Osmaņu impēriju, Poliju un citām kaimiņvalstīm, paplašinot savu teritoriju Rietumu un Dienvidu virzienā. tādējādi pakāpeniski kļūstot par vienu no ietekmīgākajām lielvarām Eiropas un pasaules mērogā.

1812. gadā Napoleons I veica savu karagājienu uz Krieviju, viņš tika pat līdz Maskavai, bet franču armija nebija gatava bargajai krievu ziemai. Krievu karaspēks padzina novārdzināto Francijas armiju, kas beidzās ar Vīnes miera līgumu, tika nodibināta Svēto Savienība, kur galvenās lomas spēlēja Krievija un Austrija. Rietumeiropas un Krievijas politiskās intereses sadūrās jautājumā par Osmaņu impēriju – tas izraisīja Krimas karu (1854-56). Cars Aleksandrs II (1855-1881) veica vairākas nozīmīgas reformas, viena no tām – atcelta dzimtbūšana 1861. gadā.

No 1891. līdz 1905. gadam tika uzcelta Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāle, kas veicināja Sibīrijas reģiona apgūšanu. Dažādu politisko batāliju rezultātā Krievija 1892.g. izveidoja Antanti, kuras sastāvā vēl bija Francija un Anglija. Krievu – Japānas karš (1904-05) izraisīja 1905. gada revolūciju, kā rezultātā cars Nikolajs II ieviesa konstitūciju un parlamentu (Dome). Taču drīz vien šie demokrātiskie asni tika apcirpti un cars atgriezās pie reakcionāras politikas. Premjerministrs Pjotrs Stolipins (1906-11) centās attīstīt zemniecības slāni, piešķirot tiem zemi, tomēr viņš atteicās sadalīt lielo īpašnieku īpašumus, līdz ar to reformas nedeva lielu efektu.

No 1914. līdz 1918. gadam Krievija bija iesaistīta 1. pasaules karā. Sākotnējās neveiksmes karā, kā arī ekonomiskās problēmas un pieaugošā neapmierinātība tautā izraisīja Februāra revolūciju, kas gāza caru Nikolaju II (vēlāk boļševiki nogalināja 1918. gadā). 1917. gadā boļševiki Ļeņina vadībā sagrāba varu, tie izstājās no 1. pasaules kara, parakstot ļoti neizdevīgo Brest-ļitovskas miera līgumu. Pēc tās izraisījās pilsoņu karš, kas ilga līdz 1920. gadam, tā rezultātā Baltijas valstis, Somija, Polija deklarēja un ieguva neatkarību no Krievijas. Arī Ukraina, Baltkrievija, Gruzija, Azerbaidžāna un Armēnija pasludināja neatkarību, taču tajās valstīs 1921. gadā iebruka padomju armija. 1917. gadā Krievija pasludināja sevi par Krievijas Padomju sociālistisko Federatīvo republiku, un 1922. gadā iekļaujot Baltkrieviju, Ukrainu un Kaukāza valstis tika nodibināta Padomju Savienība (PSRS). 2. pasaules karā (1939-45) spēlēja nozīmīgu lomu tā izraisīšanā un vēlāk palīdzēja sagraut nacismu.

Pēc vairāk kā septiņdesmit gadu padomju valdīšanas, prezidenta Gorbačova režīms ieviesa perestroiku un glasnostj, kas iezīmēja reakcionārā režīma norietu. Līdzīgi kā padomju republikās arī Krievijā radās nacionālā kustība, kuru neapmierināja padomju režīms. Tās līderis bija Boriss Jeļcins, nacionālisti un reformisti viņa vadībā tika ievēlēti Krievijas parlamentā un 1990. gada 12. jūnijā tika deklarēta suverenitāte. 1991. gadā Jeļcins tika ievēlēts pirmajās vispārējās Krievijas prezidenta vēlēšanās. Viņš kā arī astoņu citu republiku līderi jau bija panākuši vienošanos par varas sadalīšanu ar Gorbačovu, bet procesus pārtrauca apvērsuma mēģinājums 1991. gada 19.-21. augustam, ko organizēja radikālie padomju līnijas pārstāvji. Tā rezultātā PSRS izjuka. Pēc tam Krievija ar Ukrainu un Baltkrieviju nodibināja Neatkarīgo Valstu Sadraudzību (NVS). kad 1991. gada decembrī Gorbačovs atkāpās, Jeļcins jau bija pārņēmis kontroli pār centrālo valdību un pārņēma PSRS vietu Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Jeļcins centās realizēt vairākas reformas, lai samazinātu valsts lomu ekonomikā, taču bijušo komunistu kontrolētais parlaments noveda pie varas krīzes 1993. gada oktobrī. Tā kā armija bija Jeļcina pusē, tad pēc īslaicīgām militārām sadursmēm, kurās tika ieņemts parlamenta ēka. Parlaments tika atlaists. 1993. gada decembrī tika pieņemta jaunā konstitūcija, kas nostiprināja prezidenta varu, nodibinot līdzīgu varas sadales sistēmu, kāda tā ir Francijā. 1996. gadā Boriss Jeļcins tika atkārtoti ievēlēts par prezidentu, un 2000. gada vēlēšanās par prezidentu tika ievēlēts tagadējais līderis Vladimirs Putins. Viņš tika pārvēlēts 2004. gada martā.

Apskates objekti: Krievija ir ļoti plaša, līdz ar to ļoti plašas ir arī plašas tūrisma apskates iespējas. daudzi objekti un vietas iekļautas UNESKO pasaules mantojumā.

Sanktpēterburgā jeb “Ziemeļu Venēcijā” ar tās kanāliem un vairāk kā 400 tiltiem. Pilsētu aizsāka Pēteris I 1703. gadā. Tās arhitektūra apvieno tādus pretējus stilus kā baroks un neoklasicisms. Ņevas prospekts, Ermitāža, kas ir viena no slavenākajām pasaules mākslas galerijām, Ziemas pils, Petropavlovskas cietoksnis, Carskoje Selo, Kronštate ir tikai dažas no vietām, ko apskatīt, ceļojot pa šo pilsētu. Viena no slavenākajām atrakcijām ir Sanktpēterburgas “Baltās Naktis” – kad nepaliek tumšs, bet ir krēsla.

Maskavā noteikti jāapskata Kremlis, Sarkanais laukums. Tajā ir mauzolejs ar revolūcijas līdera V. I. Ļeņina mūmiju. Ar šo vietu saistās visi svarīgākie Krievijas politiskie un vēsturiskie notikumi. Kremlis uzcelts starp 14. un 17. gadsimtu, tajā atradušies valsts politiskie un reliģiskie līderi. Pie Kremļa aizsargvaļņa atrodas Vasilija Svētlaimīgā katedrāle, kas ir viena no skaistākajām krievu pareizticīgo baznīcām. Vēl ir noteikti jāapskata Arbata un Tveras prospekti, Lielais teātris, metro, Tretjakova galerija un neskaitāmi citi muzeji.

Interesants un noteikti aplūkošanas vērts ir Zelta Loks, kas ietver vairākas vēsturiskas pilsētas un vietas – Jaroslavļa, Kostroma, Vladimira, Suzdaļa, Ugliča, un citas pilsētas.
Tas stiepjas uz Ziemeļaustrumiem no Maskavas. Visa loka apceļošanai paiet apmēram 5 dienas.


Valsts Ziemeļrietumos, netālu no Latvijas robežas, jāaplūko Pleskava, kā arī Novgoroda, kas bija vēsturiskās Krievijas centrs un galvaspilsēta. Tās apkārtnē ir daudzas baznīcas un klosteri. Novgorodā ir vairāki arhitektūras pieminekļi, tā bija arī krievu pareizticīgās baznīcas centrs.

Krievijas ziemeļos ir aplūkojama Kiži sala un Valamas sala, kas atrodas Oņegas ezerā Karēlijā. Tajās ir divas 18. gs. baznīcas no koka, kopā ar astoņstūrainu pulksteni, kas arī izgatavots no koka. Visa arhitektūra un apkārtne ir veidota harmonijā ar apkārtējo vidi. Vēl aplūkošanas vērta ir Arhangeļska, Vologda, bet sevišķi gribētos izcelt Solovku salas. Šis sešu salu arhipelāgs atrodas Baltās jūras rietumu daļā un aizņem 300 km2. Apdzīvotas kopš 5. gs. p. m. ē., bet pierimās liecības par cilvēku atrašanos ir kopš 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. kopš 15. gs. salās atrodas klosteris, kas kopā ar vairākām 15. un 16. gs. uzceltām baznīcām funkcionē joprojām.

Murmanska ir lielākā Krievijas ziemeļu pilsēta. Tā ir osta u Krievijas Ziemeļu flotes bāzes vieta. Tulkojumā pilsētas nosaukums nozīmē ‘pasaules mala’. Asociācijas ar to rada 9 mēnešus garā ziema un divus mēnešu garā polārā nakts. Pilsētā var aplūkot Ziemeļu flotes militāro muzeju, Ieroču muzeju, Sv. Nikolaja baznīcu. Netālu atrodas Senās Kolas apmetnes paliekas no 13. gadsimta.

Svētās Trīsvienības klosteris, kas atrodas Sergijevas Posadā 70 km no Maskavas, ir tipisks piemērs pareizticīgo klosterim ar militāra cietokšņa iezīmēm, kas bija raksturīgi 15.-18. gs., kad tas attīstījās. Šeit Dmitrijs Donskojs gāja pēc svētības pirms Kuļikovas kaujas pret mongoļiem. Šo klosteri cars Ivans Bargais pārvērta par neieņemamu cietoksni, kas izturēja poļu-lietuviešu karaspēka uzbrukumu.

Debesīs uzņemšanas baznīca Kolomenskā, netālu no Maskavas, uzcelta 1532. gadā, lai godinātu prinča piedzimšanu, kas vēlāk kļuva par caru Ivanu Bargo. Šī celtne ir viens no pirmajiem tradicionālās koka juma ar akmens un ķieģeļu sienām baznīcām. Tai bija liela ietekme uz turpmāko Krievijas garīgo celtņu arhitektūras attīstību.

Kazaņa – atrodas uz austrumiem no Maskavas, Volgas upes krastā. Tā r vēsturiska un interesanta pilsēta. Galvenie apskates vērti objekti ir universitāte, vēsturiskais Kazaņas kremlis, 16. gs. Spaskas tornis. Daudzi apmeklētāji izvēlas arī kruīzu lejup ap Volgu – lielāko Eiropas upi.

Liela un laika ziņā ietilpīga atrakcija ir Transsibīrijas ekspresis , kas ved no Maskavas līdz Vladivostokai, cauri Krievijai, Sibīrijai. Ceļojums aizņem kopā 11 dienas. Tajā laikā ir paredzētas arī dažādu pilsētu aplūkošana.
Pirmās četras dienas paiet braucienā uz Irkutsku, pilsēta, kas dibināta 1661. gadā, laikā gaitā attīstījusies par kultūras un biznesa centru, un nereti tiek dēvēta par ‘Sibīrijas galvaspilsētu’. Šeit tiek pavadītas 3½ dienas, kuras laikā ir ekskursija uz Baikāla ezeru. Tas ir vecākais (25milj. gadi) un dziļākais 1’637 m) ezers pasaulē. Tas satur 20% no pasaules saldūdens krājumiem. Izolācijā ir attīstījusies ļoti bagāta un savdabīga ekosistēma.
Ja esat pietiekami drosmīgs, tad varat pamēģināt iebrist aukstajā kristāldzidrajā ūdenī. Ceļojuma 8. dienā iekāpjat atpakaļ ekspresī, un tālāk divas dienas ceļš ved cauri gleznainām Sibīrijas ainavām, dzelzceļš vijas cauri daudziem tuneļiem, pāri daudziem tiltiem. Galarezultātā kopējā ceļojuma 11. dienā ierodaties Vladivostokā – ceļojuma galamērķī - Krievijas Tālajos Austrumos.

Kamčatka ir vulkānu un geizeru zeme. Kamčatkas pussala atrodas tuvāk Losandželosai nekā Maskavai ir sasniedzama tikai ar gaisa transportu, un tā ir viena no vulkāniskākajām vietām uz pasaules. Teritorija bija slēgta, jo kalpoja militāriem mērķiem, un joprojām pusi no pussalas teritorijas kontrolē armija. Tūristiem, arī ārzemniekiem, tiek piedāvāts apskatīt vulkānus, karstos avotus, Geizeru ieleju. Zvejnieki brauc ķert lašus, mednieki medīt lāčus, zinātnieki tur ierodas veikt pētījumus, alpīnisti izmēģina jaunus maršrutus – ikviens spēs atrast kaut ko sev.

Krievijā ir arī daudz kalnu, kurus ir vērts un ieteicams apskatīt. Kaukāzs ir viens no retajiem Eiropas augstajiem kalniem, ko nav plaši skārusi cilvēku rīcība – tā kalnu pļavas ir grauzuši tikai savvaļas dzīvnieki. Jāatzīmē, ka pašlaik šis reģions nav drošs ceļotājiem dēļ tur notiekošās karadarbības. Vēl apskates vērti ir Altaja kalni. Kalnu vārds ir cēlies no mongoļu vārda “altan”, kas nozīmē “zelts”. Reģions aptver 845 tūkst. km2 teritoriju četru valstu – Krievijas, Kazahstānas, Mongolijas, Ķīnas savienojuma vietā. Novosibirska, caur kurieni iet Transsibīrijas ekspresis, atrodas 600 km attālumā – tas Sibīrijas mērogiem nav liels attālums. Dabas daudzveidība ir apbrīnojama – sākot no milzīgām stepēm, kurām šķiet nav robežu, tuksnešiem, līdz pat taigai, sniegotām kalnu virsotnēm, un tundras bardzībai.